Latvijā arvien vairāk cieņā maize ar pievienoto vērtību

Pievienots: 07.12.2016.Autors: Fazer Latvija Skatījumi: 1 / 139

Fazer Latvija publicitātes foto

Latvijā puse jaunu cilvēku vecumā no 18 līdz 24 gadiem ikdienā patērē rudzu un kviešu maizi ar sēklām, klijām, graudiem un citām piedevām, liecina Fazer Latvija un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums par maizes lietošanas paradumiem Latvijā. Pieaugot izglītības un ienākumu līmenim, cilvēki veikalā izvēloties maizi lielāku uzmanību pievērš tās sastāva kvalitātei un arvien mazāk uzturā lieto kviešu un saldskābmaizi. Cilvēki izvēlas tādas veselīgākas alternatīvas, kā rudzu un kviešu maize ar piedevām. 

‘"Maizes ar pievienoto vērtību segmenti - rudzu maizes ar piedevām, kviešu maizei ar sēklām, graudiem, klijām u.c. veselīgām piedevām ar katru gadu pieaug ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs. Gada griezumā redzam, ka rudzu maizes ar piedevām patēriņš varētu būt palielinājies par aptuveni 5%, kviešu porciju maizes ar piedevām - par 8%. Veselīgums ir globāla tendence, kas izskaidro šīs pārmaiņas pircēju izvēlē, protams, arī ir ātrais dzīves ritms, kad nereti mierīgai pusdienu maltītei nav laika, un gribam kaut ko apēst pa ceļam, mācību iestādē vai darba vietā. Pozitīvi ir tas, ka par veselīgumu visvairāk domā jauni cilvēki," komentē Baiba Gulbe, Fazer Bakery Baltic komunikāciju direktore.

Vienlaikus Latvijas iedzīvotājiem būtisks faktors ir arī maizes cena. Saskaņā ar SKDS veikto pētījumu, maizi ar akcijas cenu izvēlas 35% aptaujāto iedzīvotāju, kur akcijas cena ir nozīmīgāks izvēles faktors tiem iedzīvotājiem, kuriem ir zemi un vidēji zemi ienākumi. Cenu, kā būtisku kritēriju maizes izvēlē, nosaka arī izglītības līmenis - 62% iedzīvotāju ar pamatizglītību, kā primāro faktoru maizes izvēlē norādījuši akcijas cenu. Savukārt, akciju cenu kā būtiskāko izvēles faktoru, atzīmējuši vien 34% iedzīvotāju ar augstāko izglītību. Interesanti, ka tie cilvēki, kam ir svarīga akcijas cena, arī visvairāk patērē maizi ikdienā.

"Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, Latvijā cenu akciju ir vairāk. Esam pieraduši, ka maizei visu laiku ir cenu akcijas un tādējādi mēs faktiski devalvējam maizes vērtību. Vienlaikus pētījums rāda, ka Latvijas iedzīvotājiem galvenais faktors maizes izvēlē ir tās garša, kā to apgalvoja 76% aptaujāto - mūsu pircēji ir prasīgi pret kvalitāti. Taču maizes ceļš no rudzu un kviešu lauka līdz pircējam ir garš un sarežģīts, un daudzu cilvēku darbs ieguldīts. Mūsuprāt, maizes kukulītis nevar maksāt mazāk nekā pudele ūdens, jo ieguldītie resursi un darbs ir nesalīdzināmi lielāks," informē Gulbe.

Pētījums arī rāda - jo vairāk pieaug vecums, jo vairāk iedzīvotāju ēd maizi pusdienās un vakariņās. Teju puse iedzīvotāju vecumā no 55 līdz 74 gadiem ēd maizi pusdienās un vakariņās, bet vecumā no 18 līdz 24 gadiem attiecīgi - 35% iedzīvotāju. Jaunāki cilvēki biežāk nekā cilvēki gados izvēlas maizi kā uzkodu starp ēdienreizēm, to atzīst 25% aptaujāto vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Skaidrojums ir aktīvāks dzīvesveids jaunībā un nepieciešamība pēc lielāka kaloriju patēriņa, turklāt maize ir ērts ēdiens, ko paņemt līdzi ikdienas skrējienā.

"Maize ir viens no produktiem, kā ēdienkartē iekļaut graudaugus. Protams, maizes atšķiras. Rupjmaizei un kviešu maizei no augstākā labuma miltiem jeb baltmaizei enerģētiskā vērtība ir apmēram vienāda, bet atšķirības vērojamas šķiedrvielu, vitamīnu un citu bioloģiski aktīvu vielu daudzumā. Tās nosaka grauda apstrādes pakāpe, protams, arī pievienotie komponenti, piemēram, klijas, sēklas, veseli vai šķelti graudi," komentē diētas ārsts Dr.Andis Brēmanis.

Ikdienā brokastīs maizi ēd teju trīs ceturtdaļas jeb 74% Latvijas iedzīvotāju, pusdienās maizi ēd gandrīz puse iedzīvotāju - 42%, bet vakariņās 39% iedzīvotāju.

Kā komentē dietologs Dr.Andis Brēmanis, ja vēlas, maizi var ēst katrā ēdienreizē - īpaši, ja ir kārtīga fiziska slodze, jo tajā esošā ciete būs lielisks enerģijas avots fiziskajām, arī garīgajām aktivitātēm. "Ja slodze ir lielāka var atļauties arī sviestu vai margarīnu; ja mazāka -  var iztikt bez. Pārējais, ko liek uz maizes, katra paša ziņā - olas, biezpienu, gaļu, kaņepju pavalgu, bet dārzeņus vai zaļumus gan vajadzētu obligāti, lai palielinātu ieturētās maltītes bioloģisko vērtību. Ikdienā ieteicamāka būtu rudzu maize vai kviešu pilngraudu miltu maize, un tad svētkos godam būs nopelnīta baltmaize - kliņģera, plātsmaizes vai smalkmaizītes veidā," stāsta Dr.Andis Brēmanis.

Fazer Latvija un SKDS pētījums "Maizes ēšanas paradumi" norisinājās no 2016. gada 3. līdz 6. augustam un tajā aptaujāti 1005 respondenti visā Latvijā.

 

Bar•Radar jaunumi

"Narvesen" paplašina sortimentu ar auksti spiestiem šotiem, smūtijiem un sulām
Nostiprinot savas pozīcijas ēdienu un dzērienu pa ceļam segmentā, Narvesen papildinājis gatavo un svaigo produktu klāstu ar deviņiem Paleo uztura aukstā spieduma šotiem, smūtijiem un sulām “Paleo”. Jaunie produkti ir 100% svaigi, nesatur piedevas, nav pasterizēti vai termiski apstrādāti.
31.08.2018.
APMEKLĒTĀKO PROFILU TOP 10 – OKTOBRIS 2017
Oktobris ir pagājis, nosvinēti "Helovīni", pagriezti pulksteņi un oficiāli esam iesoļojuši ziemas laikā, kad dienas kļūst arvien īsākas un tumšais laiks ņem virsroku. Kur tad smelties gaišumu un enerģiju? Iespējams, viens no veidiem ir garda maltīte restorānā sveču gaismā vai kūciņa un kafija omulīgā kafejnīcā. Par Tavu palīgu šajā izvēlē var kļūt apkopotais BarRadar oktobra apmeklētāko profilu TOP 10.
06.11.2017.
"Rīgas Melnā Balzama" kokteilis jau otro reizi triumfē Pasaules kokteiļu čempionātā
"Rīgas Melnā Balzama" kokteilis jau otro gadu pēc kārtas plūcis uzvaras laurus prestižajā Starptautiskās Bārmeņu asociācijas organizētajā "Pasaules kokteiļu čempionātā 2017", kur tas ieguvis zelta medaļu kategorijā "Bārmeņu izvēle". Šogad "Rīgas Melnā Balzama" kokteilis ar nosaukumu "Black Tie" jeb "Melnā kaklasaite", kurā unikālu garšu saspēli ar upeņu balzamu veido arī viskijs, ķiršu liķieris, vaniļas sīrups un kafijas pupiņas, uzvaru atnesa bārmenim Rastislavam Kubanam (Rastislav Kuban) no Slovākijas.
20.10.2017.
Ziņu arhīvs »

Seko mums


,
E-pasts:
Ziņa: